Piedzīvojums Zemgalē

 Par saviem piedzīvojumiem Zemgalē stāsta Dunalkas pagasta aktīvās jaunietes Sintija Grasmane un Dace Vaiskoviča:

„Pa Staļģenes takām pāri krīzei” - tāda tematika mūs skāra 26.janvārī, kad Dunalkas kultūras nama vadītāja Iluta Biele mums pavēstīja, ka 7.februārī ir iespēja piedalīties kādā interesantā jauniešu pasākumā, kas norisināsies Staļģenē. Ja gadījumā neesat informēti, kur tāda atrodas, varam pačukstēt, ka tā ir aptuveni 20 km aiz Jelgavas, tātad jāveic pamatīgs ceļa gabals, lai turp nokļūtu.

Pasākuma ietvaros ietilpa orientēšanās sacensības, diskotēka vakarā, kā arī mājas darba sagatavošana. Komandas sastāvā jābūt pieciem cilvēkiem - abu dzimumu pārstāvjiem. Izlēmām, ka tik interesanta rakstura pasākumu garām nelaidīsim. Tāpēc sākam komplektēt komandas sastāvu. Rezultātā komandas dalībnieki bija Agita Roze, Daiga Neilande, Dace Vaiskoviča, Sintija Grasmane un Toms Ozols. Braukt gribētāju saradās vairāk nekā vietas komandā, tāpēc mums līdzi ņēmām arī līdzjutējus - Ievu Stoni, Madaru Lagzdiņu, Andri Kraukli un Mārtiņu Rakšānu. Atlikušās divas nedēļas pavadījām prātojot, kāds būs mūsu priekšnesums un kā nokļūsim gala punktā. Lai nokļūtu gala punktā nepieciešama naudiņa. Tad nu domājām kā to paveikt pēc iespējas lētāk un izdevīgāk. Atcerējāmies par tādu cilvēciņu kā Inita Ate,.. (Liepājas rajona jauniešu koordinatore). Vēlējāmies noskaidrot, vai gadījumā nav vēl kāda organizācija, kas dotos uz šo pasākumu - iespējams, ka ceļā varētu doties kopā? Kluba vadītāja sazvanījās ar Initu un rezultātā mūs sagaidīja ļoti iepriecinoša ziņa - gan dalības maksa, gan visas ceļa izmaksas tiks atmaksātas līdz pēdējam santīmam!

Kad ar naudiņām viss atrisināts, atliek vien sagatavot priekšnesumu. Tā kā mūsu topošā jauniešu klubiņa nosaukums ir „Jauniešu teorēma” un mūsdienu jauniešiem ir viedoklis, ko paust, tad izlemjam, ka priekšnesumā vēlamies parādīt viedokļu atšķirību starp dažādām paaudzēm - starp mūsdienu jaunieti un viņa omīti. Viedokļu atšķirība izpaužas trīs dažādos veidos: dejā, sarunās par dzīvi, kā arī dziesmā. Sarunās iekļāvām tematu arī par krīzi, jo, pirmkārt, tas ir aktuāli un, otrkārt, šis temats iekļauts arī pasākuma nosaukumā. Laiks bija ierobežots, tāpēc visam jābūt efektīvam bez pārlieku ilgām runām.

Kad priekšnesums puslīdz gatavs, varējām doties ceļā. Pa ceļam gadās ķibeles ar transporta līdzekļiem, taču tas nav šķērslis, lai uz pasākumu neierastos. Viss tika atrisināts un devāmies ceļā. Staļģenē mūs sagaida ļoti viesmīlīgi, uz visiem mums interesējošiem jautājumiem tika rastas atbildes. Tika atrisināta problēma, kas saistīta ar guļvietām, ar ģērbtuvēm u.c. Šķiet pilnīgi par visu ir padomāts!

Plkst. 17.00. pasākumam laiks sākties. Iepazināmies ar pārējām komandām un izlozējam kārtas numuriņu, pēc kura jādodas trakajā skrējienā. Skrējiens jāveic pa pilsētu. Plkst. 18.30 devāmies trasē. Skrējiena laikā  jāveic tādi traki uzdevumi kā balonu šaušana, laišanās lejā no tilta, kautiņi ar spilveniem, ugunskura iedegšana uz laiku, lekšana ar maisu, u.c. Veicot uzdevumus, vērojām kā mums veicies attiecībā pret citām komandām- sapratām, ka tik bezcerīgi nebūt neesam. Rezultātā ieguvām 3.vietu. Sacīkstēs piedalījās deviņas komandas. Vairākas komandas bija vietējās, dažas atbraukušas no Jelgavas, viena komanda ceļa gabalu bija mērojusi no Dobeles, vēl divas no Kuldīgas.

Organizētāji bija parūpējušies, lai pēc atgriešanās varētu nedaudz uzkost un sasildīties. Pēc našķēšanās varēja sākties mājas darbu demonstrēšana. Vērojot citus priekšnesumus, sapratām, ka mūsējais krasi atšķirsies no pārējiem, tāpēc bijām nedaudz satraukušies, jo nezinājām, kāda būs skatītāju reakcija. Priekšnesuma laikā sajutām pacilātību, jo publika aiz sajūsmas „lauza krēslus” - dzirdējām patīkamus izsaucienus un ovācijas, dziesmas laikā visi dziedāja līdzi. Priekšnesums tika vērtēts atsevišķi. Godīgi sakot pēc demonstrācijas sajutām, ka rezultāts jau ir zinām - žūrija vienbalsīgi nolēma, ka tieši mūsu priekšnesums bija vislabākais, tātad ieguvām 1.vietu. Atlikušo vakaru  izbaudījām atpūšoties no dienas satraukumiem un pārpūles.

Godīgi sakot, esam ļoti priecīgi, ka mums bija iespēja aizbraukt uz šāda veida pasākumu. Pirmkārt, jau priecājamies par to, ka izdevās tikt ārā no tām četrām sienām, kurās ikdienā vairāk vai mazāk visu laiku uzturamies. Otrkārt, iepriecināja tas, ka ieguvām jaunas paziņas, jaunus biedrus, ar kuriem vēl sadarboties nākotnē. Treškārt, esam sajūsmā par fantastisko debiju šajā pasākumā, jo piedalījās arī tādas komandas, kas jau piekto gadu pēc kārtas ņem dalību šajā konkursā.

 Vislielāko paldies vēlamies teikt Initai Atei par naudiņu, ko saņēmām. Paldies gribas teikt arī Ilutai Bielei par līdzdalību brauciena noorganizēšanā, kā arī Mārtiņam Akerfeldam par palīdzību, kas bija saistīta ar nokļūšanu pasākuma norises vietā.